ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

8-DIEVS TEVI RADĪJA SEV PAR GODU

Viņš vēlējās, lai tu dzīvotu , un tava piedzimšana Viņam sniedza neviltotu prieku! Dievam nebija nekādas vajadzības tevi radīt, bet Viņš to izvēlējās darīt Sev par godu.

Viena no jaukākajām dāvanām, ko Dievs ir devis ir spēja just baudu. Viņš tevi ir apveltījis ar 5 maņu orgāniem un emocijām, lai tu to visu varētu sajust. Viņš vēlas,lai tu dzīvi ne vien paciestu, bet to paīstam izbaudītu. Tu spēj just baudu tādēļ, ka DIevs tevi ir radījis pēc sava tēla un līdzības. Mēs bieži aizmirstam,ka arī Dievam ir emocijas. Bībele atklāj ,ka Dievs jūt skumjas, greizsirdību, dusmas, žēlsirdību, žēlumu, bēdas, līdzjūtību, kā arī laimi,prieku un gandarījumu. Dievs mīl izjust prieku, baudu, Viņš priecājas un pat smejas. :)

  • Dieva iepriecināšanu sauc par pielūgsmi.
Katrs darbs, kas iepriecina Dievu ir pielūgsmes izpausme.

  • Pielūgsme ir vairāk nekā mūzika
Nav noteiktas kristīgās mūzikas, ir tikai kristīgi dziesmu teksti.
To vai dziesma ir garīga, nosaka nevis melodija, bet vārdi.
Nav biblisks mūzikas stils, Bībelē taču nav nošu! Nav negarīgu melodiju!
  • Pielūgsmes mērķis nav iepriecināt sevi
Pielūgsmei jābūt veltītai Dievam. Dievu nesaviļņo pielūgsmes tradīcijas, bet gan patiesa degsme un nodošanās.


"Šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis un viņu bijība Manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža."
  • Pielūgsme nav daļa no tavas dzīves-tā ir tava dzīve.
Dieva slavēšanai jābūt pirmajai darbībai, kad tu atver no rīta acis, un pēdējai darbībai pirms gulētiešanas.

Katra nodarbošanās var pārvērsties pielūgsmē, jat tās mērķis ir slavēt, pagodināt un iepriecināt Dievu.

"Tāpēc, vai ēdat vai dzerat,visu to dariet Dievam par godu."

Kā tas ir iespējams? ļoti vienkārši-dari visu tā it kā tu to darītu Jēzum, un to darōt esi kontaktā ar VIņu.

" Visu, ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem"


(GADĪJUMS)

Kad es iemīlējos savā sievā, es nemitīgi domāju par viņu, ēdot brokastis, braucot uz skolu, apmeklējot nodarbības,gaidot rindā,iepildot degvielu u.c. - es nespēju pārtraukt domāt par šo sievieti.
Es bieži runāju pie sevis par viņu un domāju par visu, kas man viņā patika. Tas man palīdzēja just viņas klātbūtni, lai gan mēs dzīvojām simtiem jūdžu attālumā viens no otra un studējām dažādās augstskolās.
Nemitīgi domājot par viņu, es paliku viņas mīlestībā. Īstās pielūgsmes būtība ir iemīlēšanās Jēzū!

2 komentāri:

Anonīms teica...

Varbūt esmu sasodīti neattīstīts stulbenis, un man to nesaprast, bet tad paskaidro ja jau Dievs mūs tā mīl tad kāpēc viņš rada cilvēkus ar nopietnām psihiskām un fiziskām problēmām, un citi pat piedzimst bet jau ir aizgājuši viņsaulē.

Anonīms teica...

"Nē, trauma, kuru tu paŗcieti nebija viegla.
Dievs raudāja un sāpēs cieta tev līdzi,
bet tā tikai pieļauta, LAI VEIDOTU TAVU SIRDI,
lai tu pieaugtu Viņa līdzībā."

Tā ir, bieži vien pēc smagām traumām, slimībām, pārdzivojumiem cilvēks ļoti izmainās - kļūst laimīgāks kā iepriekš.

No savas puses iesaku anonīmajam pārlasīt velreiz atziņas, iespējams, ka spēsi atrast atbildi. :) Man patika daudzas atziņas. Ļoti jauki, ka kāds ar tām padalās.